The sub-dialects of South-Western Kurzeme from a historical perspective

Liene Markus-Narvila 1
  • 1 University of Latvia, Riga, Latvia
Liene Markus-Narvila

Abstract

This article analyses sub-dialects of the South-Western Kurzeme region in Latvia. The focus is on the most prominent phonetic, morphological and lexical features of these sub-dialects, and their usage in the 21st century. The sub-dialects of South-Western Kurzeme have many characteristic features found in their phonetics and morphology. In the South-Western Kurzeme sub-dialects, there are native lexemes – words from the ancient Curonian language and also borrowed lexemes, as language contact has been an ongoing fact of life in South-Western Kurzeme. This region has been influenced by several languages – both neighbouring and more distant.

  • Ābele, Anna. 1927. Par Rucavas izloksni [On the Rucava sub-dialect]. Filologu biedrības raksti VII Proceedings of the Philological Society 112–128, ed. J. Endzelīns. Rīga: A/s J. Pētersona un b-dri spiestuve.

  • Ābele, Anna. 1928. Rucavas izloksne [The Rucava sub-dialect]. Filologu biedrības raksti VIII Proceedings of the Philological Society 135–144, ed. J. Endzelīns. Rīga: J. Pētersona un b-dri spiestuve.

  • Ābele, Anna. 1929. Gramzda draudzes izloksne [The sub-dialect of Gramzda Parish]. Filologu biedrības raksti IX Proceedings of the Philological Society 89–113, ed. J. Endzelīns. Rīga: J. Pētersona un b-dri spiestuve.

  • Barons, Krišjānis, Visendorfs, Henrijs. 1894.–1915. Latvju dainas 1.–6. sējums [Latvian folk songs Jelgava: Sanktpēterburga.

  • Bezzenberger, Adalbert. 1885. Lettische Dialektstudien Göttingen: Vandenhoeck & Ruprecht.

  • Bielenstein, August. 1892. Die Lettischen Dialekte der Gegenwart. Isoglossenkarte (Karte VI). In Latviešu ģeolingvistikas etīdes Sketches of Latvian Geolinguistics ed. Edmunds Trumpa. Rīga: Zinātne 2012.

  • Boiko, Kersti. 1992. Baltijas jūras somu ģeogrāfiskie apelatīvi un to relikti Latvijas vietvārdos [Baltic Finnic geographic names and their relics in Latvian place names]. Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstis. A daļa Proceedings of the Latvian Academy of Sciences Part A Nr. 8 (541): 24–33, ed. L. Kalinka.

  • Brasche, Gustav. 1875. Allererste Anleitung zum Gebrauch der lettischen Sprache für Deutsche von G. Brasche 1. Abt. Grammatik, 2. Abt. Lettisch-Deutsches Lexikon, 3. Abt. Deutsch-Lettisches Lexikon, 4. Abt. Gespräche. Libau: Verlag von G. L. Zimmermann.

  • Būga, Kazimieras. 1961. Rinktiniai raštai Written letters T. 3. Vilnius: Valstybinė politinės ir mokslinės literatūros leidykla.

  • Bušmane, Brigita. 1989. Nīcas izloksne The Nīca sub-dialect Rīga: Zinātne.

  • Bušs, Ojārs. 2008. Valodnieks lasa tautasdziesmas Linguist reads folk songs In Ojārs Bušs, No ģermānismiem līdz superlatīvam 64–66. Rīga: LU Latviešu valodas institūts.

  • Dzintars, Normunds. 2006. Refleksīvie verbi Dienvidrietumkurzemes izloksnēs [Reflexive verbs in the South-Western Kurzeme sub-dialects]. Vārds un tā pētīšanas aspekti 6: 85–90. Liepāja: LiePA.

  • EH I–II = Endzelīns, Jānis & Edīte Hauzenberga. 1934–1946. Papildinājumi un labojumi K. Mīlenbaha Latviešu valodas vārdnīcai. 1.–2. sējums. Rīga, Kultūras forna izdevums. | J. Endzelin & E. Hausenberg. 1934–1946. Ergänzungen und Berichtigungen zu K. Mühlenbachs Lettisch-deutschem Wörterbuch. Band 1–2. Riga: Herausgegeben vom lettischen Kulturfonds. http://tezaurs.lv/mev/ (acc. 15 Jan 2018).

  • Endzelin, Janis. 1922. Lettisches Lesebuch Grammatische und metrische Vorbemerkungen, Texte und Glossar Heidelberg: Carl Winters Universitätsbuchhandlung.

  • Endzelīns, Jānis. 1923. Lettische Grammatik. Heidelberg: Carl Winters Universitätsverlag.

  • Endzelīns, Jānis. 1951. Latviešu valodas gramatika Latvian grammar Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.

  • Fraenkel, Ernst. 1962. Litauisches etymologisches Wörterbuch Bd. 1. Heidelberg, Göttingen: Vandenhoeck & Ruprecht.

  • Hirša, Dzintra. 1994. Lībieši un lībiešu izcelsmes vietvārdi Latvijā The Livonians and place names of Livonian origin in Latvia Lībieši 201–215, ed. K. Boiko. Rīga: Zinātne.

  • Jansone, Ilga. 2003. Galvas segas un plecu segas: lingvistiskais aspekts latviešu valodā Headgers and shoulder scarves: the linguistic aspect in Latvian Rīga: LU Latviešu valodas institūts.

  • Jordan, Sabine. 1995. Niederdeutsches im Lettischen: Untersuchungen zu den mittelniederdeutschen Lehnwörtern im Lettischen [Westfälische Beiträge zur niederdeutschen Philologie, 4] Bielefeld: Verlag für Regionalgeschichte.

  • Karulis, Konstantīns. 2001. Latviešu etimoloģijas vārdnīca Latvian etymological dictionary Rīga: Avots.

  • Kauliņš, Jānis. 1891. Bārtavas-Priekules izloksne [The Bārtava-Priekule Sub-Dialect], 82. Dienas Lapas pielikums I Supplement of Dienas Lapa I]. No 162, V.

  • Langius, Johannes. 1685 [1936]. Lettisch-Deutsches Lexicon worinnen Der Lettischen Sprachen Gründe, Wörter, Bedeutung vnd Gebrauch in deutscher Sprachen gezeiget vnd erkläret werden Sampt einer kurtzen Grammatica, wodurch Den Außländern ein richtiger Weg gewiesen wird zur Erlernung der Lettischen Sprachen leichtlich zukommen, gestellet vnd außgegeben von Johanne Langio, Pastoren zur Ober vnd Nieder=Bartaw in Curland. Nīcas un Bārtas mācītāja Jāna Langija 1685. gada latviski-vāciskā vārdnīca ar īsu latviešu gramatiku. Pec manuskripta fotokōpijas izdevis un ar īsu apcerējumu par Langija dzīvi, rakstību un valodu papildinājis E. Blese, Rīga: Latvijas Universitāte.

  • Laua, Alise. 1981. Latviešu leksikoloģija Latvian lexicology Rīga: Zvaigzne.

  • Laumane, Benita. 1973. Zivju nosaukumi latviešu valodā Fish names in Latvian Rīga: Zinātne, 1973.

  • Laumane, Benita. 1986. Lejaskurzemes izlokšņu īpatnības J. Langija vārdnīcā (1685) [Lower Kurzeme dialectal features in the dictionary of J. Langius (1685)]. In Valodas aktualitātes 1985: 47–71, ed. A. Blinkena. Rīga: Zinātne.

  • Laumane, Benita. 2004a. Lejaskurzemes izlokšņu īpatnības J. Langija vārdnīcā (1685) [Lower Kurzeme dialectal features in the dictionary of J. Langius (1685)]. Mana novada valoda: Lejaskurzeme The language of my region: Lower Kurzeme 5–20, ed. B. Laumane. Liepāja: LiePA.

  • Laumane, Benita. 2004b. Priekšvārds [Preface]. Mana novada valoda: Lejaskurzeme The language of my region: Lower Kurzeme 3, ed. B. Laumane. Liepāja: LiePA.

  • Laumane, Benita. 2004c. Uzvārdu un vietvārdu liecības par iedzīvotājiem Lejaskurzemē [Surnames and place names as testimonies about the inhabitants of Lower Kurzeme]. Mana novada valoda: Lejaskurzeme [The language of my region: Lower Kurzeme], 212–228, ed. B. Laumane. Liepāja: LiePA.

  • Laumane, Benita. 2007. Rucavas izloksnes dzīvotspēja [The vitality of the sub-dialect of Rucava]. In Rucavā, tur Paurupē… Etnogrāfija, folklora, valoda [Rucava – There in Paurupe: Ethnography, folklore, language], 363–378, ed. B. Laumane. Liepāja: LiePA.

  • Laumane, Benita. 2013. Jūra latviešu valodā un folklorā: etnolingvistiskais aspekts The sea in Latvian language and folklore: Ethnolinguistic aspect Liepāja: LiePA.

  • Lele, Dzintra. 1993. Viduslejasvācu valoda Baltijā [Middle Low German language in the Baltics]. In Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstis. A. daļa Proceedings of the Latvian Academy of Sciences Part A], Nr. 9: 19–21, ed. L. Kalinka.

  • LVev 2002 = Lejaskurzeme [Lower Kurzeme]. https://datubazes.lanet.lv:5257/groups/default.aspx?r=1&q=Lejaskurzeme&id=947920&&g=1

  • LiepU = Field materials from the linguistic research expeditions of Liepāja University studying the sub-dialects of South-Western Kurzeme.

  • LKŽe = G. Naktinienė (eds.). 1941–2002 Lietuvių kalbos žodynas (t. 1–20) Dictionary of Lithuanian Language (Vols 1–20)]. http://lkz.lt/ (acc. 15 Jan 2018).

  • LVDA 1999 = Šmite, Elfrīda & Benita Laumane (eds.). 1999. Latviešu valodas dialektu atlants. Leksika Atlas of Latvian dialects. Lexis Rīga: Zinātne.

  • LVDAF 2013 = Sarkanis, Alberts. 2013. Latviešu valodas dialektu atlants. Fonētika The Atlas of the Latvian dialects. Phonetics Rīga: LU Latviešu valodas institūts.

  • LVDA mat. = Field materials for the “Atlas of Latvian dialects”.

  • Markus-Narvila, Liene. 2010. Rucavas izloksnes āi̯o-celmu verbi āi̯o-stem verbs in the Rucava sub-dialect]. Linguistica Lettica 19: 20–36. Rīga: LU Latviešu valodas institūts.

  • Markus-Narvila, Liene. 2011. Rucavas izloksnes vārdnīca: leksikogrāfiskais un leksiskais aspekts [The dictionary of the Rucava sub-dialect: lexicographical and lexical aspect]. Liepāja: University of Liepāja dissertation. https://www.liepu.lv/uploads/files/Liene%20Markus-Narvila_Promocijas%20darbs.pdf (acc. 15 Jan 2018).

  • Markus-Narvila, Liene. 2016. Dienvidrietumkurzemes izloksnes: Bārta, Rucava [The sub-dialects of South-Western Kurzeme: Bārta and Rucava]. In Avoti vēl neizsīkst. Latviešu valodas dialekti 21. gadsimtā [Sources are still alive. Latvian dialects in the 21st century], 79–141, ed. Anna Stafecka. Rīga: LU Latviešu valodas institūts.

  • Markus-Narvila, Liene. 2017a. An insight into the diversity of language contacts in the region of South-Western Kurzeme. In 8th Congress of International Society for Dialectology and Sociolinguistics Selected Papers 67–91, eds. V. Sultanzade, A. Pehlivan, A. van Nahl. Famagusta: Eastern Mediterranean University (EMU) Press.

  • Markus-Narvila, Liene. 2017b. Lejaskurzemes izlokšņu dzīvotspēja 21. gadsimtā: sociolingvistisks ieskats [The vitality of the sub-dialects of Lower Kurzeme in the 21st century: sociolinguistic insight]. In Vārds un tā pētīšanas aspekti 21 (1/2) [Word: Aspects of research], 92–102, eds. Gunta Smiltniece & Linda Lauze. Liepāja: LiePA.

  • Markus-Narvila, Liene. 2017c. Sub-dialects of Lower Kurzeme in the 21st century: the most typical phonetic and morphological features of the Bārta and Rucava sub-dialects. Acta Humanitarica Universitatis Saulensis 24: 239–256, ed. B. Maskūliunas. http://www.su.lt/images/leidiniai/Acta/Acta_24/19_Markus_Narvila.pdf (acc. 15 Jan 2018).

  • ME I–IV = Mīlenbahs, Kārlis. 1923–1932. Latviešu valodas vārdnīca. Rediģējis, papildinājis, turpinājis J. Endzelīns. 1.–4. sējums. Rīga, Izglītības ministrijas un Kultūras fonda izdevums. [K. Mühlenbachs. 1923–1932. Lettisch-deutsches Wörterbuch Redigiert, ergänzt und fortgesetzt von J. Endzelin. Band 1–4. Riga: Hg. vom lettischen Bildungsministerium und lettischen Kulturfonds. http://tezaurs.lv/mev/ (acc. 15 January 2018).

  • NIV 2017 = Bušmane, Brigita. 2017. Nīcas izloksnes vārdnīca Dictionary of Nīca Sub-Dialect (A–I). Rīga: LU Latviešu valodas institūts. http://www.lulavi.lv/lu-lavigramatas-2005-(acc. 15 Jan 2018)

  • Ozola, Ieva. 2004. Turpat blakus Rucavai: Sventājas latviešu izloksne [Next door to Rucava: the sub-dialect of the Latvian inhabitants of Sventāja]. Mana novada valoda: Lejaskurzeme The Language of my Region: Lower Kurzeme 92–109, ed. B. Laumane. Liepāja: LiePA.

  • Ozola, Ieva. 2007. Gramatiskās īpatnības un to pārmaiņas rucavnieku valodā [Grammaical peculiarities and their changes in the speech of the inhabitants of Rucava]. Rucavā, tur Paurupē… Etnogrāfija, folklora, valoda [In Rucava – There in Paurupe: Ethnography, folklore, language], 379–400, ed. B. Laumane. Liepāja: LiePA.

  • Ozola, Ieva. 2015. Pronomenu dialektālo formu lietojums Dienvidkurzemes izloksnēs [Usage of dialectal forms of pronouns in the South-Western Kurzeme sub-dialects]. XIIth International Congress of Balticists Vilnius University, 28–31 October 2015. Abstracts. http://www.baltistukongresas.flf.vu.lt/index.php/lv/ par-kongresu (acc. Jan 15 2018).

  • Plāķis, Juris. 1927. Kursenieku valoda [Language of the inhabitants of the Curonian Spit]. Latvijas Universitātes raksti, XVI [Proceedings of the University of Latvia], 33–124, ed. K. Balodis. Rīga: Latvijas Universitāte.

  • Reidzāne, Beatrise. 1969. Lietvārdu celmi Šķilbēnu izloksnē salīdzinājumā ar citām latviešu izloksnēm [Noun stems in the sub-dialect of Šķilbēni in comparison with other Latvian sub-dialects]. In Latviešu valodas salīdzināmā analīze. Zinātniskie raksti. 118. sējums Comparative analysis of Latvian. Scientific proceedings Vol. 118], 88–93, ed. E. Liepa. Rīga: Latvijas Valsts universitāte.

  • Rudzīte, Marta. 1964 Latviešu dialektoloģija Latvian dialectology Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.

  • Rudzīte, Marta. 1995. Latviešu valoda Kurzemē [Latvian language in Kurzeme]. In Kurzeme un kurzemnieki Kurzeme and inhabitants of Kurzeme 69–75, ed. A. Vītols. Rīga: Latvijas Enciklopēdija.

  • Sehwers, Johannes. 1918. Die Deutschen Lehnwörter im Lettischen Inaugural-Dissertation zur Erlangung der Doktorwürde der hohen philosophischen Fakultät I der Universität Zürich. Zürich: Buchdruckerei Berichthaus.

  • Sehwers, Johannes. 1953. Sprachlich-kulturhistorische Untersuchungen vornehmlich über den deutschen Einfluss im Lettischen. Berlin: In Kommission bei Otto Harrassowitz Wiesbaden.

  • Soida, Emīlija. 2009. Vārddarināšana Word formation Rīga: LU Akadēmiskais apgāds.

  • Stegmann von Pritzwald, Kurt. 1952. Das baltische Deutsch als Standessprache. Zeitschrift für Ostforschung 1: 407–422.

  • Straupeniece, Daiga. 2012. Sventājas latviešu valoda – statika un dinamika The Latvian spoken in Sventāja – statics and dynamics University of Liepāja dissertation. https://www.liepu.lv/uploads/files/PROMOCIJAS_DARBS_SVENTAJA.pdf

  • Straupeniece, Daiga. 2018. Latviešu valoda Lietuvā – Būtiņģē un Sventājā Latvian language in Lithuania – Būtiņģe and Sventāja] Liepāja: LiePA.

  • Valtere, Emma. 1938. Pērkones izloksne [The Pērkone Sub-Dialect]. Filologu biedrības raksti, XVIII Proceedings of the Philological Society 123–135, ed. J. Endzelīns. Rīga: A/s J. Pētersona un b-dri spiestuve.

  • Viitso, Tiit-Rein, Erenštreits, Valts. 2013. Lībiešu-igauņu-latviešu vārdnīca Livonian-Estonian-Latvian dictionary Tartu/Rīga. http://www.murre.ut.ee/liivi/lv/index.html (acc. 15 Jan 2018).

  • Королëва, Eлена. 2002. Диалектный словарь одной семьи Вып. 1.–2 The dialectal dictionary of one family Vol. 1–2]. Daugavpils: „Saule”.

Purchase article
Get instant unlimited access to the article.
$42.00
Log in
Already have access? Please log in.


or
Log in with your institution

Journal + Issues

Dialectologia et Geolinguistica publishes contributions on the variation of languages world-wide, systematic and inherent, diachronic and synchronic, regional and social, based on either oral or written data. It is open to all theoretical and methodological approaches. The journal is the official journal of the International Society for Dialectology and Geolinguistics (ISDG/SIDG).

Search